Svētrīta dievkalpojumi, plkst. 10:30

Augustā: 20.

Kapu svētki Seatlē – Evergreen Washelli kapsētā pulksten 10:30. Pēc dievkalpojuma, Dāmu komiteja aicina uz kopējām pusdienām Latviešu namā. ($10) Lūdzu pieteikties līdz 15. augustam pie Maijas Atvaras (425-228-0750) vai Intas Wiest (425-678-8774).

26. Sestdienā, pulksten 5os pēcpusdienā—Kapu svētki Takomā, New Tacoma kapsētā.

27. augustā un 3. septembrī kārtējais draudzes dievkalpojums nenotiek. Pulksten 11os

27. augustā – Ilmāra Lūša piemiņas dievkalpojums draudzes dievnamā pēc kura ģimene aicina uz pusdienām nama zālē.

Septembrī: 10.  14. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Dievkalpojums ar dievgaldu.

17. 15th Sunday after Pentecost.

Confirmation of Christian Keaunui.

English language worship service with communion.

24. 16. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Dievkalpojums.

Oktobrī:

1.     17. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Dievkalpojums ar dievgaldu. Bībeles stunda.

8. Dievkalpojums nenotiek. LELBA Sinode Niagārā no 6. – 8. oktobrim.

15.       19. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Laju vadīts dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma atskats uz Sinodi.

22. 20th Sunday after Pentecost. English language Worship service with communion followed by Bible Study.

29. Pateicības dievkalpojums – Reformācijas 500 un Pļaujas svētki. Dievkalpojums ar dievgaldu. Seko svinības nama zālē. Lūdzu pieteikties pie Maijas Atvaras (425-228-0750) vai Intas Wiest (425-678-8774)

Novembrī: 5. Visu Svēto diena. Dievkalpojums ar dievgaldu.

Reformācijas 500

Mīļā draudze! Atzīmējot šo lielo Baznīcas jubilejas gadu piedāvāju jums Denveras draudzes mācītājs Helēnes Godiņas rakstu:

Katrīna von Bora Lutere

Šogad mēs īpaši domājam par Mārtiņu Luteru, jo svinam reformācijas 500. gadadienu. Domājot, ko lai uzrakstu par Mārtiņu Luteru, “satiku” viņa sievu Katrīnu von Boru. Un man bija jādoma – kāds bija viņas iespaids un devums Refomācijai? Būdama Mārtiņa Lutera sieva, nevar taču būt, ka viņa nespēlēja tajā nekādu lomu! Un tā es sāku pētīt Katrīnas von Boras dzīvesstāstu.. Katrīna von Bora piedzima 1499. gada 29. janvārī kādā, nabadzībā nonākušā, dižciltīgo ģimenē. 1504. gadā Katrīna tika aizsūtīta uz Benediktīņu klosteri, kur viņa sāka mācīties. Pēc četriem gadiem viņa pāgāja uz Cisterciešu klosteri, kur 1515. gadā, sešpadsmit gadu vecumā, viņa kļuva par pilntiesīgu mūķeni. 1517. gada 31. oktobrī Mārtiņš Luters pie Vitenbergas baznīcas durvīm pienagloja 95 tēzes. Tajās viņš teica: “Mēs nevaram nonākt debesīs caur labiem darbiem, arī ne caur priekšzīmīgu dzīvi klosterī. Tikai Jēzus, Dieva Dēls, kad mēs Viņu uzņemam kā savu Kungs, Viņš caur savu nāvi mūs ieved debesīs.” Tas bija kā grūdiens daudzām mūķenēm un mūkiem atstāt klosteri. 1523.gada Lieldienu priekšvakarā Katrīna, kopā ar vēl dažām draudzenēm, pameta klostera dzīvi. Lutera mērķis bija lūgt šo mūķeņu ģimenes un piederīgos ņemt tās atpakaļ, bet, izņemot trīs ģimenes, visi no tā atteicās. Pieņemt izbēgušas mūķenes tajā laikā bija noziegums, kam sekoja nāves sods. Tā nu Luteram bija jārūpējas par atlikušo mūķeņu izmitināšanu. Divu gadu laikā viņam izdevās sarunāt mājas, laulības vai darba vietu visām no šīm izbēgušajām mūķenēm, izņemot Katrīnu. Luters mēģināja izprecināt Katrīnu un atrada viņai divus precību kandidātus, bet Katrīnai neviens no viņiem negāja pie sirds. Beigu beigās Katrīna paziņoja, ka viņa precēs vai nu Nikolas von Amsdorf (Lutera universitātes kolēģis) vai arī pašu Mārtiņu Luteru. Luters, kā zvērināts vecpuisis, cīnījās pret šo domu apprecēties. Bet galu galā viņš tomēr nolēma, ka šī laulība “patiks viņa tēvam, sadusmos pāvestu, sasmīdinās eņģeļus un saraudinās sātanu.” Un tā, 1525. gadā, bijušais mūks un bijusī mūķene apprecējās. Luters bija 42 gadus vecs un Katrīnai tad bija 25. Daži tuvi Lutera draugi, to skaitā Filips Melanhtons, uzskatīja, ka šī laulība varētu būt skandāls un tā noteikti traucēs Refomāciju. Bet Lutera tēvs, kā arī citi viņa draugi priecājās par Lutera laulībām. Gan Luters, gan Katrīna abi bija ļoti stipras personības. Katrīna bija sieviete ar “raksturiņu” un Luters uzskatīja, ka viņa dažreiz ir lepna. Katrīna, nākusi no dižciltīgas ģimenes, labprāt mēģināja civilizēt savu vīru, kurš nāca no parastas un vienkāršas ģimenes. Lai gan laulāto starpā bija daudz un dažādu diskusiju, viņi bija brīnišķīgs piemērs citiem savā laulības dzīvē. Viņu laulības dzīve bija mīlestības un siltuma piepildīta. Luters ļoti mīlēja savu sievu un bieži sauca viņu tādos mīļvārdiņos kā “Mīļotā”, “Mana īstā mīlestība” un “Mana sirdsmīļā Kate”. Luters rakstīja, ka viņam patika pamosties un redzēt sev blakus uz spilvena divas bizes. Luters reiz teica: “Sievai jādzīvo tā, lai vīram būtu prieks nākt mājās. Vīram jādzīvo tā, lai sievai būtu žēl, ka viņš dodas projām.” Lutera mājās nekad nebija miers un klusums. Katrīnai un Luteram piedzima seši bērni – Johannes (Hans), Elizabete (viņa nomira 8 mēnešu vecumā), Magdalēna (viņa nodzīvoja tikai līdz 13 gadiem), Mārtiņš, Pauls un Margarēte. Blakus savai ģimenei, lielā Luteru māja vienmēr bija pilna ar cilvēkiem. Parasti pie galda sēdēja Lutera ģimene un vēl vismaz 20 cilvēku, bieži vien pat vēl daudz vairāk. Luteri dzīvoja Melnajā Klosterī, bijušajā Sv. Augustīna klosterī, kurā Luters dzīvoja pirms Reformācijas sākuma. Un tā kā tur bija daudz istabu, tad prakstiskā Katrīna tās izīrēja studentiem, kuri, protams, bija ļoti laimīgi būt tik tuvu kopā ar Mārtiņu Luteru. Katrīna darīja visu, lai uzturētu Luteru un savu ģimeni. Viņa dārzā audzēja dārzeņus un augļus, audzēja lopus un brūvēja alu. Viņa ļoti prasmīgi vadīja saimniecību, pārzināja finanses, slimību laikā par kļuva par vislabāko un lietpratīgāko slimnieku kopēju un ārstu. Katrīna pat kārtoja lietas ar Mārtiņa Lutera izdevējiem. Tajā laikā tas bija ļoti neparasti, ka sievietei bija tik liela teikšana. Luters ļoti respektēja Katrīnas gudrību un dievbijību. Luters Katrīnu sauca par “Vitenbergas rīta zvaigzni”, jo viņa cēlās 4 no rīta, lai varētu aprūpēt savu ģimeni. Katrīnas lielās rūpes par saimniecību un ģimeni atļāva Luteram veltīt daudz uzmanības grāmatām, rakstīšanai un Reformācijas attīstīšanai. Katrīna mīlēja savu vīru un vienmēr viņu uzmundrināja, kā arī atbalstīja, kur vien tas bija nepieciešams. Mārtiņš Luters nomira pēkšņi, esot prom no mājām. Viņš nomira 1546. gadā un vīra nāve salauza Katrīnas sirdi. Viņa rakstīja: “Viņš no sevis deva tik daudz, ne tikai vienai pilsētai vai vienai valstij, bet visai pasaulei. Jā, manas bēdas ir tik dziļas, ka nav vārdu, lai aprakstītu manas sirdsāpes un cilvēcīgi nav iespējams saprast, kā es pašlaik jūtos… es nevaru ne ēst, ne dzert, nevaru pat gulēt… Dievs zina, kad es domāju par viņa zaudējumu, savās ciešanās es nevaru ne runāt, ne rakstīt.” Pēc Mārtiņa Lutera nāves viņa ģimenei negāja viegli. Viņiem vairs nebija Lutera ienākumu un lai gan Katrīnai piederēja zeme un īpašumi (Mārtiņš Luters visu bija atstājis savai sievai, ļoti neiedomājami tā laika kultūrā), viņi tomēr dzīvoja nabadzīgi. Katrīna nevēlējās pārdot savas mājas, bet viņai tās divas reizes bija jāatstāj piespiedu kārtā, kad izcēlās kari. Kad viņa atgriezās atpakaļ mājās, tās bija nolaistas, un tomēr Katrīna atteicās tās pārdot. Viņa dzīvoja kopā ar saviem bērniem, Vitenbergā, diezgan lielā nabadzībā. Kad Vitenbergā izcēlās mēris, Luteru ģimenei atkal bija jādodas prom. Diemžēl šā ceļojuma laikā Katrīna izkrita no ratiem un tika nopietni ievainota. Tikai trīs mēnešus vēlāk, 53 gadu vecumā, viņa devās mājās pie sava Debesu Tēva. Mēs nezinām daudz par to, kā Katrīna pati jutās un ko viņa domāja par savu dzīvi. Bet viņa bija brīnišķīgs paraugs gan laulibas dzīvē, gan rūpējoties par savu ģimeni. Lasot viņas biogrāfiju, man likās, ka viņa ir perfekts Salamana pamācības 31. nodaļas sievas paraugs! Lai gan viņa Reformācijas laikā atradās vairāk otrajā plānā, es domāju, ka bez viņas palīdzības, mīlestības un atbalsta, Luteram būtu daudz grūtāk bijis panākt to, ko viņš panāca. Ir jauki, ka ir tādas sievas, kuras ir atdevušas savu dzīvi ne tāpēc, lai celtu sevi, bet, lai palīdzētu Dieva valstībai izplatīties šajā pasaulē.

Ziņojumi…
Draudzes dzīve –

Šajā vasarā piedzīvojām gan skumjas, gan prieku. Skumjas, ka īsi pirms Jāņiem uzzinājām, ka mūžībā devies Ilmārs Lūsis—bet arī prieku, jo tika kristīti četri bērniņi! Pirmais—tieši ģimenes dienā—Markus Kūlīts, kurš cītīgi apmeklē mūsu latviešu skoliņu. Tad, Tēvu dienā –Jūlijs kurš ar vecākiem mēroja tālu ceļu no austruma krasta lai varētu tikt kristīts draudzē kurā viņa māte, Elizabete Celms ir kristīta un iesvētīta—un vēl izjūt, kā savas garīgās mājas. Un beidzot—divi vienā dienā—brālēni Taage un Magnus! Kāda svētība! Pateicība Dievam! Kursa – Pateicība Dievam arī par Kursas jauniešiem! Viņu šogad bija 17, kas ir uz pusi vairāk nekā pagājušā gadā- un-tā kā šogad neviens nenobeidza Kursu, varam cerēt, ka nākošajā gadā būs vēl vairāk! Kursas direktore, Dr. Indra Ekmane izlaiduma dienā ar prieku atzīmēja ka jauniešu valodas prasme, kas tika izmērīta sākumā un arī beigās, ir manāmi uzlabojusies. Ceru, ka kādā draudzes pēcpusdienā mēs varēsim vairāk iepazīties ar šīs vasaras Kursas darbību. Bet, jau tagad—varam būt pateicīgi par darbīgo direktori, skolotājiem, darbiniekiem—visiem visiem, kas pielika roku lai Kursa taptu. Un—par jauniešiem—lai to būtu vairāk un vairāk!

Sēru vēsts Dieva mierā aizgājis mūsu draudzes loceklis

Ilmārs Lūsis

dzimis 1929. g. 17. septembrī, Rīgā

miris 2017. g. 22. jūnijā, Kirklandē

Piemiņas dievkalpojums svētdien, 27. augustā pulkst. 11os draudzes dievnamā.

Mīlestība nekad nebeidzas. ( 1. Kor. 13: 8)

Kristību sakramentu saņēmuši

Markus Andris Kūlīts

Vecāki: Andrea Drougas un Pauls Kūlīts

Krustvecāki: Lisa un Brian Kirk, Dāvids Drougas un Pamela Zytnicki

Kristīts 2017. g. 14. maijā

Jūlijs Pauls Johnson

Vecāki: Elizabete Celms Johnsen un Corey Johnsen

Krustvecāki: Karin Lubtech un Matt Law

Kristīts 2017. g. 18. jūnijā

Taage James Holmquist

Vecāki: Alana un Imanta Holmquist

Krustvecāki: Slivija un Taage Holmquist

Kristīts 2017. g. 23. jūlijā

Magnus Voicechs Holmquist

Vecāki: Silvija un Taage Holmquist

Krustvecāki: Dīna Kancs, Markus Līdacis un Tyler Dewey

Kristīts 2017. g. 23. jūlijā

Laidiet bērniņus pie manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. (Mk. 10: 14)

Comments are closed.