This sermon was in Latvian language.  The next English language services will be on April 29, 2012.

Ceturtā Ciešanu laika svētdiena—Laetare

Dieva žēlastības derība—Desmit baušļi un Dieva Vārds

Vecās Derības lasījums: 2. Mozus gr. (Exodus) 20: 1-17

Un Dievs sacīja visus šos vārdus: “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. 4

Netaisi sev elku tēlu vai kādu atveidu nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. 5

Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem, jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam tiem, kas Mani ienīst, un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas Mani mīl un tur Manus baušļus. 7

Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt, jo Tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa Vārdu nelietīgi valkā.

Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. 10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos. 11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta. 12

Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dod. 13

Tev nebūs nokaut. 14 Tev nebūs laulību pārkāpt. 15 Tev nebūs zagt. 16 Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku. 17 Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.”

Jaunās derības vārdi: Jāņa ev. 3: 16

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlejis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību.

Šinīs dienās, kad diezgan daudz tiek runāts par reliģijas un valsts attiecībām—cik daudz un cik tālu reliģija drīkst iespaidot politiku—prātā nāca gadījums pirms vairākiem gadiem, kas notika Alabāmas štatā—tā toreiz bija liela lieta.

Kāds tiesnesis—vārdā Roy Moore vēlējās savā tiesas zālē pie sienas pielikt plakātu vai bildi, neatceros tieši ko—ar 10 baušļiem. Ne tikai savā, bet visās tiesas zālēs—un arī skolās. Jo viņš bija pārliecināts, ka sabiedrības problēmas tiktu atrisinātas, ja tikai cilvēki apzinātos—un sekotu tam, kas ir teikts baušļos.

Man liekas, ka ne jūs ne es neteiktu, ka baušļi nebūtu svarīgi! Cits jautājums būtu, vai mēs, bez skatīšanās Mazajā Katķismā, ko kādreiz mācījāmies iesvētes mācībā—varētu tos visus noskaitīt! Kā par laimi, Jēzus rezumēja visus baušļus vienā teikumā—Mīli Dievu, ar visu sirdi, ar visu dvēseli, ar visu savu prātu, un mīli savu tuvāko, kā sevi pašu. To ir vieglāk atcerēties!

Bet—turpinot stāstu par bijušo tiesnesi Moore—jā, bijušo—jo Alabāmas augstākā tiesa atzina, ka viņa rīkojums pārkāpa valsts un reliģijas atšķirtības robežu, un atcēla viņu no amata. Bet, viņš turpināja cīnīties par savu domu. Viņš lika izgatavot statuju, pieminekli—vai varbūt, kā tagad kādreiz saka, instalāciju—divas akmens plāksnes ar baušļiem—un to veda no vietas uz vietu—vairākos štatos.

Tas viss notika, kā teicu, pirms vairākiem gadiem, bet nesen—māc. Thomas Long rakstīja, ka toreiz viņam kautkā paslīdējis garām—cik milzīgi smags ir bijis šis baušļu piemineklis—veselas 5, 280 mārciņas—vairāk nekā 2 1⁄2 tonnas. Kas iznāk ap 500 mārciņas uz katru bausli.

10 baušļus, kā jūs varbūt ziniet, kādreiz sauc par Dekalogu, kas nozīmē—desmit vārdi—deka (10) logue (vārds). Un, ja jūs atcerieties, tā arī iesākās mūsu Vecās Derības lasījums: “Un Dievs teica šos vārdus..” Ai, cik smagi vārdi! Burtiski, Moora piemineklī. Bet arī—pārnestā nozīmē— mūsu lasījumā. Smagi vārdi.

Tā tos arī uztvēra Mārtiņš Luters. Kā mēs zinām, viņa piedzīvoja dziļu ticības krīzi tāpēc, ka Dievs viņam likās tikai dusmīgs Dievs—kas nosoda. Es varu iedomāties, ka mūsu šīs dienas teksts katrā ziņā nepalīdzēja.

Baušļi jeb likums, teica Luters—norāda, cik nepilnīgi mēs esam. Kad mēs tos izlasām, mums kļūst skaidrāks par skaidru, ka—ar savu spēku vien, mēs nespējam tos izpildīt. Ka mums ir vajadzīga Dieva žēlastība—gratia. Kas mums tiek dota Kristū un Kristus krustā. Un, varbūt tāpēc mums ir dots šis lasījums—Dieva likums—Ciešanu laikā. Lai, to klausoties, mēs vērstu savas acis uz krustu—un pārdomātu Dieva lielo, brīnumaino žēlastību.

Bet šī nav tāda Ciešanu laika svētdiena, kā visas citas! Ceturtā svētdiena Ciešanu laika tiek saukta latiņu vārdā—Laetarē—kas latviski būtu priecājieties! Pārsteidzošs norādījums Ciešanu laikā—Gavēņa pašā vidu, ceturtajā no sešām svētdienām pirms Lieldienām. Bet, kā esmu lasījusi—šī s dienas nosaukums, pēc senas tradīcijas—mums atgādina, ka Dieva žēlastīb dāvana—Lieldienas—ir tuvu. Tāpēc, tajās baznīcās, kur mācītāji lieto apmetņus—šīs dienas liturģiskā krāsa ir rozā—kas ir Ciešanu laika lillā kopā ar Lieldienas balto.

Šīs dienas nosaukums, Laetare, jeb mude, to tā mūs mudina, aicina—klausītes uz mūsu lasījumu ar citām ausīm, ar citu saprašanu. Iedomāties, varbūt, kā to būtu dzirdējuši tie ļaudis—bijušie vergi—kas, kā pirmie saņēma šo likumu Sinaja kalna pakājē.

Es esmutas Kungs, tavs Dievs, kas tev iizvedis no Ēģipteszemes, no verga nama. Tā ir brīvības vēsts! Es esmu tevi izvedis no verga nama. Bet—izvešana no verdzības ir tikai pirmais solis. Vēl ir jāmācās—kādreiz sūri un grūti jāmācās, kā mēs paši zinām no mūsu tautas stāsta—kas ir brīvība. Kā dzīvot brīvībā. Brīvība nav visatļautība. Tā ir arī atbildība—par sevi, par savu tautu—pienākums, nopietns, svēts pienākums—pret Dievu. Tas viss iet kopā. Un to mēs nedrīkstam aizmirst.

Tā—līdz ar brīvības dāvanu, Dievs dod arī likumus, kas māca viņa bērniem—kā dzīvot brīvībā. Māca atbildību, pienākumu—bet arī piederību. Jā, arī piederību! Jo baušļi/likums ir Dieva derības zīme. Es būšu jūsu Dievs un jūs, mana tauta.

Un tā—kaut gan likumā ir smagi, tas ir, nopietni vārdi—šie smagie vārdi nav smaga nasta! Tieši otrādi—Dieva žēlastība tos padara tik vieglus, ka ar tiem var pat dejot. Dejot ar likumu—ebreju valodā—Toru. Jā, patiešām.

Neviens laikam nezin īsti kad tas iesākās—bet no ļoti seniem laikiem jūdu ticīgie svin svētkus, kas saucas Simchat TorahSimchat nozīmē to pašu, kā laetare—prieks, priecājies. ( Tas tā jauki iet kopā ar mūsu Laetare svētdienu, kad klausāmies lasījumu par baušļiem, likumu—Toru!)

Šajā svētku dienā Toras skrullis tiek izņemts no šķirsta, kur tas parasti tiek turēts—un, tieši kā rakstīts Psalmos—visi “dejo vijīgas dejas” ar visu Toru. Lai paustu savu prieku! Prieku, ko mēs dzirdējām arī šīs dienas Psalmā: Dieva likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli…tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu! Tie ir jaukāki nekā zelts, nekā kausēts zelts, tie saldāki neka medus, ka vistīrākais teicinātais medus no šūnām!

Mēs varbūt nedejojam—lai gan Draudžu dienās visiem patika liturģiskās dejas!—bet, šajā Laetare svētdienā—mēs tiekam aicināti priecāties! Nevis par spīti smagajiem likuma vārdiem— bet par tiem.

Jo aiz tiem, ap tiem, zem tiem un caur tiem—spīd Dieva žēlastība. Un, kā Jēzus to saredzēja— Dieva mīlestība. Kas vijas cauri abiem mūsu šīs dienas Bībeles lasījumiem—no Vecās un Jaunās Derības.

No Vecās Derības, Dieva mīlestība, kas pie Sinaja kalna deva likumus—Dekalogu, 10 vārdus—lai viņa bērni nepazustu tuksnesī.

Un Jaunajā derībā, Dieva mīlestībā, Viņa Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū. Lai mēs nepazustuJo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet debūtu mūžīgu dzīvību.

Šajā vienā teikumā ir Jēzus vēsts—viņa krusta ceļs—un Augšāmcelšanās brīnums. Mīlestības—un prieka vēsts— mums. Šajā Ceturtajā Ciešanu laika svētdienā—laetare. Āmen.

2012. g. 18. martā

Comments are closed.